Saistītā metāla iztvaikošanas zudumi šķidrās fāzes saķepināšanas laikā vakuumā ir svarīgs jautājums. Tas ne tikai maina un ietekmē sakausējuma galīgo sastāvu un mikrostruktūru, bet arī kavē pašu saķepināšanas procesu. Saistītā metāla iztvaikošanas zudumi galvenokārt rodas saķepināšanas vēlākā stadijā (ti, izolācijas stadijā). Jo ilgāks izolācijas laiks, jo lielāki ir savienotā metāla iztvaikošanas zudumi. Šajā nolūkā ķīmiskie piemaisījumi, mitrums utt. reaģē ar oglekli materiālā, veidojot CO, kas tiek izvadīts kopā ar krāsni. Šajā brīdī ievērojami palielinās krāsns spiediens un kopējais oglekļa saturs sakausējumā samazinās. Acīmredzot oglekļa satura izmaiņas ir atkarīgas no skābekļa satura izejmateriāla pulverī un vakuuma pakāpes saķepināšanas laikā. Jo augstāki ir divi, jo vieglāk notiek oglekļa monoksīda ģenerēšanas reakcija un jo smagāka ir dekarbonizācija.
Nav būtiskas atšķirības starp vakuuma saķepināšanas procesu vakuuma saķepināšanas krāsnī un ar gāzi aizsargātu saķepināšanu, izņemot to, ka saķepināšanas temperatūra ir zemāka un parasti to var samazināt par 100-150 grādiem. Tas ir noderīgi, lai pagarinātu vakuuma saķepināšanas krāsns kalpošanas laiku un samazinātu elektroenerģijas patēriņu.
